Article in the county newspaper

Drošs pamats zem kājām, skaista fasāde acu priekšā

„Mūsdienās namu fasādes tiek veidotas gan no plastikāta, gan stikla un metāla, bet kas gan var būt pievilcīgāks par klasisko vērtību – māla ķieģeli! Šis materiāls apbur ar savu daudzveidību un dabiskumu, un vēl jo vairāk tad, ja, to ražojot, ir izmantotas mūsdienu tehnoloģiskās iespējas. Sajūtas, ko rada māla ķieģeļu siena – vienalga, vai tā ir no apdares ķieģeļiem vai ķieģeļflīzēm –, manī neraisa neviens cits apdares materiāls. Tā ir kā vēsturiskā atmiņa – atkal esmu mājās,” saka SIA „BK Fasādes” valdes priekšsēdētājs Imants Kopmanis.

Kuram gan patīk justies kā pīlei uz ledus

Uzņēmuma „BK Fasādes” valdes priekšsēdētājs Imants Kopmanis stāsta, ka interese par klinkera ražojumiem būvniecībai – celiņu segumiem un fasāžu apdares materiāliem – viņam radusies pavisam ikdienišķos apstākļos. „Ejot pusdienot no savas firmas biroja uz blakus esošo kafejnīcu, kāds gabaliņš bija jāiet pa flīzēm klātu virsmu. Lietus laikā vai ziemā, kad uzsniga sniegs, flīžu virsma kļuva pavisam slidena. Tur gan bija uzraksts, kas apmeklētājus brīdināja par nepatikšanām, kādas varētu sagaidīt uz slidenās grīdas. Tas, protams, apmeklētājiem lika uzmanīties, bet patiesībā taču no iespējamās kāju paslīdēšanas uzraksts vien nesargāja. Labāk būtu bijis slidenās flīzes apmainīt pret tādām, kas neslīd! Reiz aizbraucu uz akvaparku un tur tāpat ir vietas, kur pa slapjajām grīdas flīzēm jāstaigā kā pīlei pa ledu. Es zinu, ka slidenas flīžu grīdas un brīdinoši uzraksti par to, ka tās kļūst slidenas brīžos, kad tiek uzkoptas, ir arī daudzos lielveikalos. Un vēl man palicis prātā kāda paziņas stāsts, kā viņš slidenu flīžu dēļ negaidīti pakritis pat naktsklubā. Tas man lika aizdomāties: vai tiešām visur – gan sabiedriskās vietās, gan savās mājās – virsmas, pa kurām staigājam, jāsedz ar iespējami slideniem un, es sacītu, cilvēkiem nedrošiem grīdas segumiem, ja ir iespējams izvēlēties drošus, Latvijas klimatam piemērotus grīdu un celiņu segumus? Ja kāds man stāsta, ka tas ir dārgāk nekā segumi, kas mūspusē izmantoti jau gadiem, es atbildu: ja runa ir par drošību, tad mazliet dārgāki celtniecības materiāli nekad nemaksās vairāk par salauztu roku vai kāju. Domājot par drošu pamatu zem kājām, ieraudzīju arī veidu, kā padarīt glītākas mūsu māju fasādes.

Piesaistīja vācu kvalitāte

„BK Fasādes” tehniskais direktors Jānis Vidējs pirms vairāk nekā desmit gadiem iepazinies ar vācu firmas „Ströher” produkciju – keramiskajām grīdas un terašu flīzēm, pakāpienu elementiem, kā arī fasādes ķieģeļflīzēm –, kas nu jau ilgāku laiku ir pazīstama arī Latvijas tirgū un ir noderīga gan cilvēkiem, kuri būvē, siltina vai restaurē privātmāju, gan lielu sabiedrisku un industriālu celtņu būvniecībā. Firmas lepnums ir ekstrudētās salizturīgās keramiskās flīzes ar neslīdošu virsmu. J. Vidējs skaidro, ka tās veidotas pēc īpašas tehnoloģijas, kas materiālam ar kapilāru palīdzību ļauj izvadīt laukā tvaikus un ūdeni. „Tāpēc uz tādām flīzēm ne tikai mans kolēģis Imants, bet arī visi citi var justies droši. Protams, atkalas laikā, kad zemi pārklāj ledus, šāds grīdas segums pats to neizkausēs, taču lietus un sniegs nav iemesls kāju slīdēšanai,” uzsver J. Vidējs. Vēl viena keramikas jeb klinkera izstrādājumu priekšrocība ir iespēja, veidojot celtnes dizainu, izvēlēties vienas sērijas flīzes gan grīdām iekštelpās, gan ārpusē. Kolekcijas piedāvājumā ir arī grīdas flīzes ar neslīdošu virsmu, kas izmantojamas baseinos, bet ražošanas telpās izmantojamie apdares materiāli raksturojas ar lielu slodzi un izturību skābā vai sārmainā vidē

Uzņēmēji no „BK Fasādes” atzīst, ka viņi pazīstot arī Latvijas apdares ķieģeļu un bruģa ražotāju produkciju. „Tomēr keramikas jeb klinkera būvmateriālu ražošanai Vācijā ir senākas tradīcijas, ir rūpnīcas, kuras darbojas jau 120 gadu. Šajās ražotnēs izmanto Vācijas ziemeļrietumos iegūto mālu, kam nav analoga citur pasaulē. Tas ir ļoti tīrs, plastisks, bez sāļu un krīta piemaisījumiem, un tieši tas ļauj izgatavot augstas kvalitātes klinkera izstrādājumus,” stāsta I. Kopmanis un piebilst, ka, runājot par apdares ķieģeļiem, kas ražoti no Latvijas māla, – visu cieņu to ražotājiem, bet stāsts par Cepļa uz Angliju eksportētajiem ķieģeļiem no slavenās kinofilmas „Ceplis” nemaz neesot tik nepatiess.

Liela nozīme ir arī, piemēram, fasādes ķieģeļflīžu krāsu gammai. „Mēs esam saskaitījuši 200 dažādus toņus – sākot no gaišajiem līdz zaļganajiem toņiem. Varbūt retāki ir zilgani ķieģelīši, taču ir arī tādi. Latvijas ražotāju piedāvājums pagaidām nav tik plašs, pat ja runa ir par klinkera bruģa izstrādājumiem. Un tad pie mums atnāk arhitekts, kurš ir ieklausījies sava klienta vēlmēs un nezina, ko īsti iesākt, jo tāda krāsu bagātība liek domāt, ka pietrūkst 201. toņa,” smaidot teic J. Vidējs, piebilstot, ka arī tā tomēr ir atrisināma problēma.

Klienti sākuši rūpīgāk skaitīt naudu

Būvēt māju, ja atceramies pasaku par trim sivēntiņiem un vilku, var dažādi – lēti un nekad neremontēt, un, ja vējš kā pasakā to neaizpūš pa gaisu, tad veco var jaukt nost un celt jaunu vietā. Bet Latvijā cilvēki no laika gala ir cēluši māju vairākām paaudzēm un tās celšanai izmantojuši dabīgu materiālu – mālu, no kā gatavoti ķieģeļi. Tāpēc, restaurējot šādas ēkas, noderīgi ir arī klinkera apdares materiāli, kas celtnei uz ilgu laiku piešķirs modernu izskatu. Tieši par to aizdomājās vācieši, atjaunojot Otrā pasaules kara laikā sagrautās mājas. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc Vācijā pilsētas izskatās tik svaigas. Ja ēkas fasāde ir apmesta, nama eksterjera svaigumu var uzturēt, to pārkrāsojot ik pēc pieciem gadiem

„Pēc trekno gadu vaļībām arī mūsu cilvēki ir sākuši rūpīgāk skaitīt naudu un izvēlēties būvmateriālus. Gribam vai negribam, bet jāatzīst, ka skopais tik un tā maksā divreiz,” saka I. Kopmanis. Kā piemēru viņa kolēģis salīdzina trīs veidu bruģi, ko izmanto celiņu klājumiem, – no betona, klinkera un akmens. Pirmais ir ķīmiski ļoti vājš un nepacieš pat sāls iedarbību, pēdējais ir gandrīz mūžīgs, bet ļoti dārgs, tāpēc atliek paraudzīties uz vidējo, zinot, ka klinkers ir ķīmiski inerts un tā nodilums 100 gados ir tikai viens milimetrs. Arī iepriekš pieminētajiem fasādes apdares ķieģelīšiem garantija ir 25 gadi. Tātad ir jēga padomāt par dabīgiem un izturīgiem būvmateriāliem

Ģirts Kondrāts